
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā sauktā Kalnamuižas pils ir celta 18. gs. kā tipiska muižas dzīvojamā ēka ar plašām dzīvojamajām telpām trijos stāvos, ieskaitot puspagraba cokolstāvu un izbūvēto mansarda jumta stāvu. Pils piederējusi vācu baronam, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta, galvenokārt tikai iekšpuse. Pils fasāde palikusi nemainīga, izņemot palielinātās logu ailes un trepju telpu dārza fasādes daļā. Pils pamatā ir taisnstūrveida būvķermenis ar divslīpju galos nošļauptu mansarda tipa jumtu un tajā izbūvētiem logiem. Jumtam dakstiņu segums, kas vēlāk nomainīts ar šīfera segumu. Ēka balstās uz laukakmens pamatiem , sienas mūrētas no ķieģeļiem, ārsienu biezums sasniedz 90 cm. Ēkas garāko fasādi rotā trīs rizalīti. Vairāk izvirzīts ir centrālais divstāvu rizalīts triju logailu platumā, tas noslēgts ar trīsstūrveida frontonu, kas rotāts ar ziedu vijām. Rizalītu grezno dekoratīvi pilastri ar korintiskiem kapiteļiem un dzegu profilējumi. Fasādes malās mazāk izvirzīti vienstāva rizalīti divu logailu platumā, arī noslēgti ar trīsstūrveida frontoniem. Pagalma fasādē bijis izbūvēts balkons ar ieeju uz 2. stāvu. Cokolstāvu veido velvēti puspagrabi, kas izmantoti saimniecības telpām un sakņu glabāšanai. Pils atrodas liela parka vidū, ziemeļaustrumu pusē atrodas dīķis. 1905.gada revolucionāro notikumu laikā pils ir dedzināta, pēc tam ap 1907. gadu pārbūvēta. 1917.gadā te iekārtota Darba skola, bet vēl 1919.gadā te dzīvojuši barona radinieki. Ap 1938.gadu ēka pārbūvēta skolas vajadzībām. Šajā laikā pazudušas daudzas vērtības. Mūsdienās pilī atrodas Kalnienas pamatskola.