| Bīriņu pils |
|
| Turaidas pils |
|
| Rundāles pils |
|
| Baltā pils |
|
| Sarkanā pils |
|
| Rīgas pils |
|
| Jaungulbenes pils |
|
| Bauskas pils |
|
| Cesvaines pils |
|
| Litenes pils |
|
| Druvienas pils |
|
| Balvu pils |
|
| Stāmerienas pils |
|
| Alūksnes pils |
|
| Krāslavas pils |
|
| Jaunmoku pils |
|
| Odzienas pils |
|
| Jelgavas pils |
|
| Mežotnes pils |
|
| Jaunpils pils |
|
| Krustpils pils |
|
| Vecsalienas pils |
|
| Taurupes pils |
|
| Valdekas pils |
|
| Valmieras pils |
|
| Plāteru pils |
|
| Anspoku (Anspaku) pils |
|
| Dobeles pils |
|
| Remtes pils |
|
| Cēsu pils |
|
| Kaucmindes pils |
|
| Kokneses pils |
|
| Jaulaicenes pils |
|
| Gaismas pils |
|
| Nurmuižas pils |
|
| Tiņģeres pils |
|
| Āraišu ezerpils |
|
| Koka pils |
|
| Uldevana pils |
|
| Rēzeknes pils |
|
| Vecmoku pils |
|
| Varakļānu pils |
|
| Ēdoles pils |
|
| Preiļu pils |
|
| Baltmuižas pils |
|
| Arendoles pils |
|
| Ilgas pils |
|
| Ludzas pils |
|
| Cistu pils |
|
| Aizputes pils |
|
| Burtnieku pils |
|
| Ordeņa pils |
|
| Livonijas pils |
|
| Siguldas pils |
|
| Medību pils |
|
| Raunas pils |
|
|
 Komentāri (0) | Skatīts: 6493x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
| Komentāri (0) | 2014-06-12 17:48 | Skatīts: 8618x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
 Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis Pils būvēta ap 19. gs. vidu, tā ieturēta angļu gotikas stilā. Pils pamatā taisnstūrveida divstāvu korpuss ar puspagrabu un divslīpju kārniņu jumtu. Ziemeļrietumu stūrī piebūvēts sešstūrains tornis ar ieejas portālu, ko rotā četrkantaini mūra stabi ar piramidālu noslēgumu. Pirmajos trijos stāvos tornim ir spilgti izteiktas gotiskās logailas, ceturtajā stāvā tiem ir pusaploces forma, bet piektā stāva katrā skaldnē - taisnstūra dubultlogs. ... |
| Komentāri (0) | 2014-06-12 17:41 | Skatīts: 4605x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
 Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ievērojams eklektisma stila arhitektūras piemineklis ir Jaungulbenes muižas pils. Tās arhitektūrā kādreiz atspoguļojās muižu būvmākslā populārais neogotikas virziens, taču ēka laika gaitā vairākkārt pārbūvēta, un līdz mūsu dienām nonā ... |
| Komentāri (0) | 2014-06-12 17:38 | Skatīts: 5248x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
 Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Beļavas muižas pils ir viena no vecākajām rajonā - tā celta ap 1750.gadu. Laika gaitā vairākkārt mainījušies muižas īpašnieki, līdz 1820.gadā muiža nonāk Bergu dzimtas īpašumā, kuru darbības laikā tiek veikta pils pārbūve. Ir zināms, ka to veikuši vācu meistari un ka darbu rezultātā ēkas kopskats nav īpaši izmainīts. Saglabāts sākotnējais 18. gs. muižnieku dzīvojamās mājas izskats: taisnstūra celtne ar augstu sarkano kārniņu mansarda jumtu. Abas galvenās fasādes risinātas, uzsverot mazizvirzītu divstāvu centrālo rizalītu, kas noslēdzas ar trīsstūra zelmini. Nākamās pārbūves ēkā datējamas ar 20.gs. divdesmitajiem gadiem. Tomēr šo pārbūvju rezultātā Beļavas muižas pilī līdz mūsu dienām saglabājuši ... |
| Komentāri (0) | 2014-06-12 17:36 | Skatīts: 4477x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
 Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Oficiozās romānikas formas, kas Vācijā lielākoties tika lietotas ideoloģisku lozungu nozīmē, maz atbilda sava laika komforta un elegances izpratnei, tādēļ nebija sevišķi piemērotas plašāka patēriņa būvniecībai. Nav jābrīnās, ka Latvijas pilīs tās i ... |
| Komentāri (0) | 2014-06-12 17:35 | Skatīts: 3584x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
 Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā sauktā Kalnamuižas pils ir celta 18. gs. kā tipiska muižas dzīvojamā ēka ar plašām dzīvojamajām telpām trijos stāvos, ieskaitot puspagraba cokolstāvu un izbūvēto mansarda jumta stāvu. Pils piederējusi vācu baronam, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta, ... |
| Komentāri (0) | 2014-06-12 17:33 | Skatīts: 7254x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils pieder pie Latvijas visagrīnākās neogotikas piļu grupas. Salīdzinot ar citām rajona muižām, Stāmerienas muiža ir samērā jauna. Zināms, ka ap 1765.gadu pie Stāmerienas ezera dibināta Stāmeres pusmuiža ar dzirnavām un krogu, kas ietilpa Vecgulbenes muižas teritorijā. 1802.gadā Stāmerienas pusmuiža atdalījusies no Vecgulbenes ka patstāvīga vienība. Muižas pirmais īpašnieks bijis Johans Gotlībs fon Volfs, bet pēc viņa nāves to mantoja viņa pēcnācēji. Par muižas ēku būvvēsturi ziņas ir pretrunīgas un nav iespējams norādīt precīzus to celšanas gadus un arhitektus. Tomēr, domājams, tā izveidojusies 19.gs. l. pusē. Stāmerienas pils celta historisma stilā un tās celtniecību var datēt ar 1843. - 1850.gadu, jo pils iesvētības notikušas 1852.gadā, iespējams, ka pils dienvidrietumu daļa pabeigta vēlāk. Pils nodedzināta 1905.gada revolūcijas laikā. Drīz pēc tam uzsākti atjaunošanas darbi, kas pabeigti 1908.gadā. Pils netika atjaunota iepriekšējā izskatā, tās fasādēs parādījās jūgendstila iezīmes - dekoratīvi ciļņi - lauvu un sieviešu galvas - baronu Volfu dzimtas ģērbonis. Pils vienai fasādes daļai ir paaugstināta jumta izbūve, te stūros iebūvēti nelieli četrstūraini tornīši. Pēc atjaunošanas no jauna izbūvēts apaļš tornis ar kārniņu jumta noslēguma daļu. Fasādes augšējā daļā izveidoti dzeguļi. Lielā četrstūrainā torņa augšējā daļā izbūvēta četrstūraina noslēguma smaile ar četriem nelieliem tornīšiem stūros. Fasādes pirmajā stāvā izbūvētas pusaploces ailas. Fasādes galā jumta paaugstinātajā daļā esošajam logam izveidots dekoratīvs ietvars ar pilastriem un volūtām. Šajā jumta daļā virs dzegas loga priekšā izbūvēta dekoratīva balustrāde. Četrstūrainā torņa un fasādes stūros izveidots rustojums. Pils galveno fasādi daļēji grezno dekoratīvi vīteņaugi. Galvenās fasādes daļas priekšā izvietotas astoņos pāros sakārtotas dekoratīvas kolonas, kas balsta vieglu jumtiņu. Pils vestibils ir diezgan liela telpa, kuru kāpnes savieno ar otro stāvu. Vietām kā dekora elementi griestos sastopamas rozetes, lauru lapas. Paši griesti kasetēti. Pils zāle ir iegarena telpa ar durvīm un 6 logiem. Skujiņas veida parketa grīda. Sienas gludas un periodiski pārdalītas ar pilastriem, kuri novietoti uz koka paneļu pamatnes. Zāles noformējumā redzams bagāts klasicisma un baroka motīvu apvienojums neostilu haotiskajā formu un baltās krāsas spēlē. 1919.gadā pilī ierīkoja vakarskolu pieaugušajiem. 1945.gadā tur atvēra lauksaimniecības tehnikumu, bet vēlākajos gados tur atradās padomju saimniecības kantoris. Ap pili ir 24,3 ha liels parks, kas veidots brīvajā jeb angļu stilā. Parks iekārtots pēc tā saucamā vēdekļveida principa. kurā ainavu perspektīvas iziet no vienota kompozīcijas centra - Stāmerienas pils. Parku var pieskaitīt pie labākajiem vēdekļveida kompozīcijas paraugiem Latvijā. Tuvākajā apkārtnē atrodas vēl dažas muižas ēkas - klēts, dārznieka māja, pareizticīgo baznīca un citas.
... |
| Komentāri (0) | 2014-06-12 17:31 | Skatīts: 4707x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. 19. gs. par Litenes muižas īpašnieku kļuva fon Volfu dzimta, kuras apsaimniekošanas laikā notika galveno muižas ēku celtniecība un parka iekārtošana. Apbūves centrālā ēka - pils celta 19. gs. pirmajā pusē un vēlākajos gados pārbūvēta. Šī pils arhitektoniskā ziņā ir vienkārša. Gar pili tek Pededzes upe, veidodama plašu līci ar stāvu nogāzi kreisajā krastā. Muižas parka veidošanas darbi sākti 19. gs. 2. pusē. Tā platība ir 11,5 ha. Emocionāli izteiksmīgs ir lokveida parādes pagalms pils priekšā ar vecu koku grupām un regulāru plānojuma centru. Bez lielām pārmaiņām apkārtnē saglabājušās gandrīz visas saimniecības ēkas. Lielākā daļa no šīm ēkām tiek izmantotas mūsdienu vajadzībām. 1924.gadā uz pili pārcēlās pagasta skola, bet no 1944. līdz 1956.gadam tur atradās vidusskola, bet pēc tam pamatskola,  ... |
| Komentāri (0) | 2014-06-12 17:30 | Skatīts: 8535x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
|
|
...
...